Zorgenfreijs

Zorgenfreiju uzvārds pirmo reizi minēts 1835. gadā, Talsu apriņķa Lībagu muižas dvēseļu revīzijā, un toreiz tas ir pierakstīts kā "Sorgenprei''. 1835. gadā Zorgenfreiju uzvārdu Lībagu muižā izvēlas ''Lauksargu" mājas saimnieks Juris Jēkaba dēls (1780– 1844), kā arī viņa sieva Sape un dēli Bērtulis (1809–1858), Pēteris (1818–1883), Viļums (1824–1909). Tāds pats uzvārds un arī ģimenes numurs šajā dokumentā ir vēl vairākām citām ģimenēm, kas dzīvo citās Lībagu muižas mājās. Viņi visi ir Jura Zorgenfreija brāļi vai brālēni kādā pakāpē. Svarīgi ir tas, ka uzvārda Zorgenfreijs saknes ir tieši Lībagu muižā, nevis Talsos kā dažos avotos minēts. Lībagu muižas 1850. gada dvēseļu revīzijā ir norāde, ka Jura dēls Pēteris (1818–1883) pārgājis uz Talsu muižu 1838. gadā, un tikai no šī Pētera Zorgenfreija sākas ''Talsu Zorgenfreiju'' atzars. Pārējie Zorgenfreiju uzvārda nēsātāji turpina dzīvot Lībagu muižā/pagastā. 19. gadsimta laikā Lībagu pagastā un tā apkārtnē dzīvo vismaz 100 cilvēku ar uzvārdu Zorgenfreijs. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Lībagu ''Lauksargu-Gailīšu'' mājās, vēl dažas Zorgenfreiju ģimenes dzīvo Lībagu "Krūziņos" un Nurmuižas "Ķeižu" mājās. Talsu Zorgenfreiji dzīvo Pastendē, ''Rūsu" mājās, un viņi visi ir iepriekš minētā Pētera Zorgenfreija bērni un mazbērni. Diemžēl 1935. gada tautas skaitīšanas laikā Lībagos vairs nedzīvo neviens no šo Zorgenfreiju pēctečiem, jo viņi ir pārcēlušies uz citam vietām (Nurmuižu, Talsiem, Ventspili vai Rīgu) vai arī viņiem dzimušas meitas, kam pēc laulībām ir citi uzvārdi (piem., Remesis, Links, Bērzkalns, Treimanis).