Vārdnīcas šķirkļu struktūra, saīsinājumi un apzīmējumi

Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos

Vidzeme

Vārdnīcā iekļauti 1935. gada tautskaites lapās minētie uzvārdi, arī tie, kas neatbilst mūsdienu rakstības normām (ar līdzskaņu un patskaņu dubultojumu, diakritiskajām zīmēm u. c. īpatnībām). Visi minētie skaitļi nozīmē cilvēku skaitu ar šo uzvārdu 1935. gada tautas skaitīšanā. Ja šķirklī skaitļu nav, attiecīgais uzvārds sadalās aptuveni līdzīgā skaitā visos pagastos vai pilsētās. Ja kādai pilsētai ir tāda paša nosaukuma lauku teritorija vai pagasts, tie netiek izšķirti, bet ir skaitīti kopā. Ja kādā novadā vērojama lielāka koncentrācija vienā vai vairākos pagastos, tie tiek minēti iekavās. Uzvārdiem pievienotas atsauces uz 17. gs. rakstu avotos sastopamiem uzvārdiem vai uzvārdu funkcijā lietotiem īpašvārdiem, kā arī uz nepublicētiem 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas materiālos fiksētiem uzvārdiem. No 1826. gada uzvārdiem izvēlēta tuvākā rakstības forma, neņemot vērā uzvārda galotni (1826. gadā bieži sastopami uzvārdi bez galotnes vai ar unificēto galotni -e neatkarīgi no dzimtes). Bieži uzvārda iekļaušanā noteiktā šķirklī par noteicošo faktoru tiek uzlūkota izplatības teritorija. Tādēļ dažos gadījumos pievienoti arī uzvārdi ar atšķirīgām izskaņām. Lielāko problēmu uzvārdu sastatīšanā rada līdzskaņu s un z un š un ž vienādā rakstība, kas liedz droši nošķirt dažus uzvārdus, piemēram, Zīle un Sīlis. Arī nekonsekvents garuma apzīmējums apgrūtina uzvārdu sasaisti. Šķirkļa nobeigumā piedāvāti uzvārda cilmes varianti, saistot tos ar latviešu kopvalodas un izloksnēs lietotiem vārdiem, kā arī vācu, igauņu, krievu, baltkrievu, poļu un igauņu sugasvārdiem un īpašvārdiem. Atsevišķos gadījumos pievienotas arī norādes uz šķirkļa vārdam atbilstošiem citiem īpašvārdiem.

Latgale

Visi uzvārdi ir sakārtoti alfabēta secībā, tiem seko skaitlis, kurš norāda cilvēku skaitu ar attiecīgo uzvārdu, kas Latgalē tika reģistrēti 1935. gada tautas skaitīšanas uzskaites lapās. Tālāk seko uzvārda izplatības apraksts, minot mūsdienu pagastus, iespēju robežās arī katra uzvārda īpašnieku skaitu attiecīgajā pagastā, izteiktas koncentr ācijas gadījumos minēts arī ciems (apdzīvota vieta ) ar vislielāko šī uzv ārda īpašnieku skaitu. Ja pie pagasta netiek papildus dots skaitlis, tad visi min ētieuzv ārdi ir sastopami šajā vienā pagastā, bet – ja tiek minēti vairāki pagasti, nenorādot uzvārda īpašnieku skaitu katrā no tiem, sadalījums starp pagastiem ir aptuveni līdzīgs . Gadījumos, kad 1935. gadā uzvārds nav reģistrēts, aiz uzvārda dots cipars 0.

Kurzeme, Zemgale un Sēlija

Skaitlis aiz uzvārda norāda cilvēku kopējo skaitu, kuri ar šo uzvārdu reģistrēti 1935. g. skaitīšanā. Arī tālākminētie skaitļi aiz vietvārdiem norāda personu skaitu ar šo uzvārdu 1935. g., tā atspoguļojot katra uzvārda izplatību. Visi minētie pagasti atbilst mūsdienu administratīvā iedalījuma pagastu robežām. Daļai uzvārdu minēta to sastopamība 19. gs. muižu revīziju materiālos vai 18. gs. Baznīcu grāmatās, norādot konkrētu gadu. Ja šķirklī doti vairāki uzvārda varianti, tie sakārtoti pēc to lietojuma biežuma, piem., Bārs, Bāris, Bāre, Baris.

• A – austrumi
• apdz. v. – apdzīvota vieta
• apk. – apkārtne
• apr. – apriņķis
• apv. – apvidvārds
• apvidv. - apvidvārds
• [b. v.] – bez vietas norādes
• baltkr. – baltkrievu
• bij. – bijušais
• bkr. – baltkrievu
• bulg. – bulgāru
• c. – ciems
• D – dienvidi
• DA – dienvidaustrumi
• darb. V. – darbības vārds
• dem. – deminutīvs
• dem. – deminutīvs
• dial. – dialekts
• DR – dienvidrietumi
• dr. – draudze
• DRR – dienvidrietumrietumi
• dzim. – dzimis, dzimusi
• etnon. – etnonīms
• g. – gads
• gk. – galvenokārt
• gr. – grieķu
• gs. – gadsimts
• ģen. – ģenitīvs
• hist. – historisms
• iesp. – iespējams
• ig. – igauņu
• izl. – izloksnē, izloksnes
• kr. – krievu
• lat. – latīņu
• latg. – latgaliski
• latv. – latviešu
• liet. – lietuviešu
• lietv. – lietvārds
• līb. – lībiešu
• lv. – lejasvācu
• mājv. – mājvārds
• mūsd. – mūsdienās
• niev. – nievājoša eksperesīvā nozīmes nokrāsa
• nos. – nosaukums
• nov. – novads
• novec. – novecojis
• pag. – pagasts
• personv. – personvārds
• piem. – piemēram
• pilsn. – pilsnovads
• po. – poļu
• pr. – prūšu
• pv. – personvārds
• R – rietumi
• raj. – rajons
• sal. – salīdzini (ar), salīdzināt
• sar. – sarunvalodas, sarunvalodā
• senkr. – senkrievu
• senpr. – senprūšu
• sic! – tā!
• siev. – sieviešu
• siev. dz. – sieviešu dzimte
• sk. – skatīt
• skat. – skatīt
• sl. – slāvu
• t. p. – tas pats, tāds pats
• tag. – tagadējais
• ukr. – ukraiņu
• uzv. – uzvārds
• var. – varianti
• vav. – vidusaugšvācu
• vc. – vācu
• vēst. – vēsturiski, vēsturisks
• vlv. – viduslejasvācu
• vs. – vecsaimniecība
• vv. – vietvārds
• Z – ziemeļi
• ZA – ziemeļaustrumi
• ZR – ziemeļrietumi
• ZZA – ziemeļziemeļaustrumi
• < radies no...
• > pārvērties par...
• : norāde uz vārdformu salīdzinājumu