Vaišļa

Manā ieskatā uzvārda cilme ir ar nozīmi auglīgs. Arī tuvākajās baltu valodās ir tāda pati nozīme: Lietuviešu: vaisynas (1) bot. augļu sastats; augļkopa; ~ìngai, adv. auglīgi; ražīgi; vaisingas -a (1) auglīgs -a; potents -a Senprūšu: wēisin (“auglis”,) Otra etimoloģija(hipotēze): Tas ir baltu (vismaz lietuviešu) cilmes personvārds, personas uzvārds. Abās baltu valstīs ir sastopamas šādas personu uzvārda formas: Vaišis, Vaišys, Vaiša, Vaišļa, Vaišlis, Vaisla, Vaislis. Vārda sakne ir no baltu vārda, kas līdz mūsdienām ir saglabājies vien lietuviski, un tas ir vaiš, vaišės 'viesības, cienasts', vai arī vārds Vaišus 'viesmīlīgs'. Lietuviešu cilmes personvārdi ar sakni vaiš- tiek lietoti personvārdos, piemēram, Vaišginas, Vaišgirtas, Vaišmantas, Vaišnoras, Vaišvilas, Vaištautas, Vaišvilkas, Vaišviltas, Vaišvydas. Līdzīgi kā latviešu valodā personvārds Valdis ‒ Visvaldis, Gunvaldis, Talivaldis. Arī senprūšu valodā ir jau pieminētā izcelsmes skaidrojums: wēisjawingis 27 [Wēisewingi drv], 1 auglīgs, 2 ražīgs (ražīgs darbs) wēisis 40 vīr.dz. [Wēisin 109], 1 auglis waisjeīns 32 vīr.dz. [Wāisis DRV GlN], 1 viesistaba wāisis 40 vīr.dz. [Wāiss, kaimīns + viesis MK], 1 viesis waisīntun 85 [Reidewaisines 87 VM], 1 cienāt, 2 mielot (cienāt) waīsnā 46 siev.dz. [waisnan 111], 1 zināšana. “Arheoloģijas profesora Eugenijaus Jovaišos uzvārda izcelsme. Lingvistiskā analīze norāda, ka tas ir cēlies no seno laiku lietuviešu divu celmu personvārda Jó-vaiša, respektīvi Jó-vaišas. Pirmais komponents Jó-, līdzīgi kā Jó-gailas, Jó-gaudas, Jó-kantas, Jó-mantas, Jó-tautas, Jó-vydas un citi bija arī prūšiem, tātad tas nozīmē, ka tas ir mantots no ļoti seniem laikiem (saistāms ar jó-ti [jāt]). Otra komponente -vaišas, līdzīgi kā Gaũd-vaišas, Nór-vaišas, Taũt-vaišas, Tól-vaišas un tamlīdzīgi, un Vaiš-mantas, Vaiš-noras, Vaiš-tautas, Vaiš-vilas, kā arī saīsinājumi un to atvasinājumi Vaišas, Vaišỹs, Vaiš-ùtis un citi šādi komponenti bija arī prūšiem, kas to izrunāja Vais-, tas ir saistīts ar vaišės [viesības, mielasts], tātad tas ir ļoti senu laiku mantojums. Datu, kas parādītu patieso prof. Jovaišas uzvārda vēsturi, nav daudz. Viņa tēvs Leons (Leonas), edukoloģijas profesors, ir dzimis Lieplaukos (Lieplaukė), Telšu raj., tātad žemaišu novadā. Vecamtēvam Antanam (Antanas) (dz. 1875. gadā) bija divējāds uzvārds: Jóvaišas un Jóvaiša. Viņš bija muzikants, strādāja par ērģelnieku Lieplaukos un tur arī nodarbojās ar tirdzniecību. Taču viņš nav dzimis Lieplaukos, bet gan aukštaišu novadā Pasvales apkaimē, no kurienes ir cēlušies arī viņa vecvecāki. Tā kā uzvārdu Jóvaiša veido senais divu celmu personvārds, precīzāk, tā ā-celma forma, tad pagātnē, visticamāk, nav notikušas lielas šī uzvārda izmaiņas, izņemot, kā jau redzējām, starp a-celma un ā-celma formām. Tam vajadzētu būt redzamam agrāku laiku arhīvu dokumentos, kuri vēl nav pētīti.” Zigmas Zinkevičius Antroponimijos lingvistinė analizė ir reali asmenvardžių istorija 155.‒156. lpp. Acta Linguistica Lithuanica LXVI Vilnius 2012

Latgale bija Inflantijas-Pārdaugavas hercogistes sastāvā, tad Polijas-Lietuvas valsts piederīgie ar šo personvārdu tur arī ieceļoja un palika uz dzīvi. It sevišķi pēc postošajiem poļu-zviedru un Maskavijas kariem ar parastajiem kara pavadoņiem – badu, sērgām, ļaužu gūstīšanu un reliģiskajām deportācijām – daudzi novadi iztukšojās vai pat izmira. Krāslavas apkaimē dzīvoja daudz lietuviešu, kuru uzvārdi satur celma formu Vaiša, Vaišas. Šajā saistībā varu pieminēt, ka obligātā dienesta pulka komandieris, baltkrievs, mani sveicināja, saucot mani par Vašla. “Вайшла”, no baltkrievu valodas tulkojot, nozīmē “Ienācis”. Uzvārds Wayslis minēts 1671. gada avotā no Ķīrupes muižas, kas ģeogrāfiski ir tuvu Baltkrievijai. Vēl ir ļoti rets uzvārds Vaiša, kas vienāds abiem dzimumiem. Tāpēc nemaz nav tik neticami, ka arī latviskais uzvārds Vaiša ir veidojies no Vaišļa vai otrādi: skrīveris pierakstīja latīņu, poļu, krievu, lietuviešu vai Kurzemes hercogistē uzvārdus vācu valodā.