Dancigs

DANCIGU DZIMTAS PĒTĪJUMA APKOPOJUMS. DZIMTAS PAAUDZES UN DZĪVES VIETAS. Vissenāk zināmais Dancigu dzimtas pārstāvis ir Jēkabs Danzig, kurš dzīvojis Jūrkalnē līdz 1728. gadam. Tātad Jēkabs atbilst dzimtas 1. paaudzei. Pētījums parādīja, ka sākot no Jēkaba līdz mūsdienām dzimtā ir nomainījušās 12 paaudzes. Dzimtas turpinātāju dati (vārds, uzvārds, dzimšanas gads un vieta) doti šeit. Jēkabs Danzig, Jūrkalne, līdz 1728. g. > Lamberts, dz. 1730. g. Ēdole > Pāvels, 1760. Ēdole > Fricis Danzig, 1781. Ēdole > Sīmanis Danzig, 1811. Ēdole > Jānis Danzig, 1837. Ēdole > Ernests Danzig, 1863. Ziras > Augusts Danzig/Dancigs, 1896. Saka > Arnolds Dancigs, 1918. Saka > Andris Dancigs, 1944. Ventspils > Leonards Dancigs, 1973. Rīga > Edvīns Dancigs, 1997. Rīga. Dzimtas dzīves vietas un attiecīgi laika periodi doti šeit. Jūrkalne līdz 1728. g. > Ēdole no 1728. g. līdz 1840. g. > Ziras no 1840. g. līdz 1893. g. > Saka no 1893. g. līdz 1922. g. > Ventspils no 1922. g. līdz 1981. g. > Rīga no 1962. g. Dzimtas 7. paaudzi pārstāv mans vecvectēvs Ernests Danzig, dzimis 1863. g. Zirās. Saskaņā ar LVVArhīva datiem viņš 1893. g. Sakas mācītājmuižā salaulājas ar Līzi dz. Baumann (1871. g.). Viņiem Sakā no 1894. g. līdz 1908. g. piedzimst 7 bērni (viens dēls Augusts (1896. g.) un 6 meitas). Augusts Danzig ir mans vectēvs. Viņš pārstāv dzimtas 8. paaudzi. Augustam 1918. g. Sakā piedzimst mans tēvs Arnolds. Augusts nodarbojas ar zvejniecību. Pēc LR nodibināšanas Augusts Danzig iegūst latviskotu uzvārdu Dancigs. Viņš Sakā nodzīvo līdz 1922. g., kad pārceļas uz Ventspili, kur 1925. g. piedzimst dēls Eduards, kuram nākotnē diemžēl piedzimst tikai divas meitas. Augusts Ventspilī darba gaitas sāka kā parasts zvejnieks. Pēc dažiem gadiem kļuva par kooperatīva "Augusts D" īpašnieku. Bet sākot ar 1936. g. bijis Ventspils Zvejnieku biedrības priekšnieks. Zvejnieku biedrībai bija plaša sadarbība ar Latvijas Zemkopības ministriju. Ventspils biedrība risināja specifiskus zvejniecības jautājumus kopā ar citām Latvijas zvejnieku biedrībām, tajā skaitā drošības un savstarpējas glābšanas jautājumos. Biedrības zvejnieki nodarbojās ar zivju zvejošanu visā Baltijas jūras austrumu piekrastē. Augustam saistībā ar darbu bija plaši kontakti Latvijā, Zviedrijā un Vācijā. Bieži brauca uz turieni komerciālos komandējumos. Zviedrijā biedrība iegādājās saviem kuģiem augstas kvalitātes motorus. Bet Vācijā tā iepirka speciālus tīklus dažādu zivju sugu zvejošanai. Tāpat Vācijā tika slēgti sadarbības līgumi par dažādu zivju sugu pārdošanu un pirkšanu, kā arī par to barteri. Augustam bija savs zvejas kuģis "Dzintars". Informācija par Augustu Dancigu ar fotogrāfijām ir Ventspils muzeja datu bāzē, kā arī par viņu ir informācija muzeja direktores kartotēkā. Mans tēvs Arnolds 1942. g. salaulājas ar manu māti Martu dz. Zuimača (dz. 1914. g.). Un 1944. g. viņiem piedzimstu es. Pašlaik mana ģimene dzīvo Rīgā un Pierīgā. Kopā 7 Dancigi.

Dancigu dzimtas vissenākais pārstāvis Jēkabs dzīvojis XVIII gadsimtā Jūrkalnē, Baltijas jūras krastā. Kurzemes zvejnieku uzturēja sakarus ar netāli esošo lielo Prūsijas (tagad Polijas) ostas pilsētu Dancigu (tagad Gdaņsku). Ir zināms ka Dancigas iedzīvotāji – jūrnieki, tirgotāji un ceļotāji) pieņēma sev uzvārdu “Danzig” un emigrēja uz citām valstīm.

UZVĀRDA DANCIGS IESPĒJAMAIS IZCELSMES SKAIDROJUMS . Dancigu dzimtas vissenākais pārstāvis Jēkabs dzīvojis XVIII gadsimtā Jūrkalnē , Baltijas jūras krastā . Kurzemes zvejnieki uzturēja sakarus ar netāli esošo lielo Prūsijas ( tagad Polijas ) ostas pilsētu Dancigu ( tagad Gdaņsku ) . Daudziem Dancigas iedzīvotājiem kopš dzimšanas bija senais uzvārds “ Danzig “ . Bet jūrnieki , tirgotāji , ceļotāji un citi pieņēma sev šo uzvārdu lai labāk realizētu savus profesionālos mērķus . Daļa no minētajiem emigrēja uz citam valstīm . Padziļināts dzimtas pētījums parādīja , ka Jēkabam Jūrkalnē bija uzvārds Danzig . Viņa radi dzīvoja Ēdolē . Kā arī Rīgā ( līdz 1903.g. ), kur dzīvojošiem dzimtas pārstāvjiem jau bija uzvārds Danzig kā Jēkaba senčiem . Kad uzvārdu došanas laikā Ēdolē 1835.g. Fricim Pāvela dēlam kā vecākajam ģimenes pārstāvim bija jāizvēlas ģimenei uzvārds , viņš ņēma savu Rīgas radinieku uzvārdu Danzig . Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas uzvārdi tika latviskoti . Kā rezultātā dzimtai ir uzvārds Dancigs . Pašlaik Rīgā un Pierīgā dzīvo 7 Dancigi . No tiem es - Andris , mans dēls Leonards un mazdēls Edvīns .

DANCIGU DZIMTAS UZVĀRDA IZCELSME . PĒTĪJUMU APKOPOJUMS . Dzimtas vissenākais zināmais pārstāvis Jēkabs Danzig dzīvojis XVIII gadsimta sākumā Jūrkalnes Krick Nikken saimniecībā . Viņš 1728.g. salaulājas ar Billi no Galbāliņu mājas Ēdolē tur esošajā luterāņu draudzes baznīcā . Pēc tam Jēkabs pārceļas dzīvot uz Ēdoli . Kurzemē ( Ēdolē ) iedzīvotājus līdz 1835.g. raksturoja vārds un mājas nosaukums , kurā viņi dzīvoja . Šāda uzskaites sistēma ar laiku pieaugot migrācijai kļuva ļoti neefektīva . Tā ierodoties Ēdolē Jēkabs kļūst par Galbāliņu Jēkabu . Šeit viņam 1730.g. piedzimst dēls Lamberts . Kurš 1753.g. minētajā baznīcā salaulājas ar Āpas Ilzi . Lamberts Ēdolē kļūst par Danze mājas saimnieku , kurā dzīvo viņa kuplā ģimene ( seši bērni ) , kā arī kalps ar ģimeni un citi . Lambertam piedzimst kopā 9 bērni , no tiem 6 dēli . Viņam 1760.g. piedzimst dēls Pāvels , kuram dzimtas dzīvē izrādās īpaša loma . Dzimtas pētījumā nav atrasti nekādi dati par Jēkabu ( pēc Lamberta piedzimšanas ) , kā arī par Lamberta dēliem Pēteri ( dz. 1762.g. ) , Mārtiņu ( 1769. ) un Kristu ( 1770. ) . Analīze liecina , ka kāds no viņiem ( vai arī vairāki ) aizbraukuši dzīvot uz Rīgu . Kur iedzīvotājiem ir ne tikai vārds , bet arī uzvārds . Rīgas 1901.g. un 1903.g. adrešu grāmatu dati liecina , ka Rīgā dzīvojošas vairākas personas ar uzvārdu Danzig . Kuri ir Jēkaba Danzig pēcteči . Situācija Kurzemē ( tajā skaitā Ēdolē ) principiāli mainās 1835.gadā . Lai nodrošinātu iedzīvotāju stingru uzskaiti saskaņā ar dekrētu tiek doti uzvārdi . Kas atvieglo nodokļu iekasēšanu , rekrūšu reģistrāciju utt. . Pāvela dēlam Fricim ( 1781. - 1840. ) , kā vecākajam ģimenes pārstāvim bija jāizvēlas ( ievērojot stingrus noteikumus ) ģimenei uzvārds . Viņš ņēma savu Rīgas radinieku ( Jēkaba pēcteču ) uzvārdu Danzig . Šī radniecība bija pamatojums minētā uzvārda apstiprināšanai speciālā komisijā Ēdolē. Pēc Friča Danzig dzimtā nomainās trīs nākošās paaudzes , kad 1896. gadā Sakas pagastā piedzimst mans vectēvs Augusts Danzig . Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas notiek uzvārdu latviskošana . Un mana dzimta iegūst tagadējo uzvārdu Dancigs . Stāstu sagatavoja Andris Dancigs, Rīgā.