Kalējs

Kalējs, 72. Citos Latvijas novados ļoti izplatīts uzvārds, Latgalē bija sastopams nelielā skaitā vien Dagdas pagasta Rabšos (20) un Skaistas pagastā (14), kā arī Kalupes, Silajāņu pagastā un Daugavpilī.

Kalējs, 426. Uzvārds izkaisīts visur, īpaši Valkas (106), Alūksnes (95), Cēsu (40), Madonas (37) un Gulbenes (34) novadā. 1611: Joannes Kalleis [b. v.], 1613: Jan Kalleis [b. v.], 1619: Petrus Kalleis Ķengaragā, 1621: Peter Kallais [b. v.]; 1826: Kalei Lēdurgas-Turaidas dr.; Kallais Ļaudonas dr.; Kallei Alūksnes, Āraišu, Palsmanes-Aumeistera, Skujenes, Valmieras dr.; Kallej Bērzaunes, Ēveles, Trikātas dr.; Kalleij Alūksnes, Cesvaines, Krimuldas, Lēdurgas-Turaidas, Rūjienas, Slokas, Smiltenes dr.; Kalleis Alūksnes, Kokneses, Opekalna dr.; Kalleys Valmieras dr.; Kalleÿ Kalsnavas, Siguldas, Skultes, Slokas, Smiltenes, Vecpiebalgas dr.; Kalleÿs Palsmanes-Aumeistera dr. < latv. kalējs. Sal. arī vv. Kalēji daudzviet Latvijā.

Kalējs, Kalejs, Kallejs, 459. Bieži izplatīts uzvārds visā Latvijā, biežāks Liepājā (98), Liepājas (85), Tukuma (78), Bauskas (41), Jēkabpils (35) un Talsu (30) raj. Izplatīts Nīcā un Bārtā 1858. g. Kalēji (Šmiti) ir viena no kuršu ķoniņu dzimtām. 1550. g. saņemts lēnis Kalējciemā Turlavas pag. Sal. Meldicke Kalleis Popervālē, Peter Kalleis Tārgalē un Ošciemā, Upe Kalleis Vāverciemā 1582. g.; Kallei Asītes-Priekules draudzē 1792. g. < latv. kalējs.