Senkāns

Sastopama/as: 138 persona/as
Personu skaits Fizisko personu reģistrā
Uzvārdi Latvijā
2020. gada 24. marta Fizisko personu reģistra dati
Saliktie uzvārdi
Statistikas dati par uzvārdu Fizisko personu reģistrā
Kopā reģistrēts 138
Reģistrēti vīrieši (dzīvi) 112
Reģistrēti vīrieši (miruši) 26
   
Sievietes (dzīvas) 0
Sievietes (mirušas) 0
Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos
1935. gada tautas skaitīšanas dati
Latgale

Senkans, Senkāns, Seņkāns, 352. Ļoti izplatīts uzvārds no Stoļerovas (131, īpaši Rasickos (Rosicā), visbiežākais uzvārds pagastā), Ņukšu (96) un Blontu (61) pagasta. Bija arī Pušmucovas, Kaunatas un Līdumnieku pagastā. Sienkan minēts Ludzas Ločos [uo, uo] 1823. gadā. Skat. Senka.

Vidzeme

Reti sastopams

Vēsturiskā informācija no latviešu uzvārdu arhīvu materiāliem (1935. gads)

Līdzīgi uzvārdi

Vēsturiskā informācija no latviešu uzvārdu arhīvu materiāliem (1935. gads)

Izplatība Latvijā

-
Uzvārda vēsturiskā izplatība

Novads

Uzvārda vēsturiskā izplatība

Pagasts

Uzvārda vēsturiskā izplatība

Ciems

Uzvārda vēsturiskā izplatība

Draudze

-

Lietotāju iesniegtie uzvārdu stāsti

Apskatīt dzimtas stāstu
2023. gada 25. nov.

SENKĀNS – latviešu uzvārds ar relatīvi nelielu sastopamības biežumu. Tas nav fiksēts Veltas Staltmanes monogrāfijā (Staltmane, 1981), tomēr jāņem gan vērā, ka Staltmanes izmantotajā materiālā vispār vāji pārstāvēti Austrumlatvijas, proti, latgaliskie uzvārdi. Samērā nedaudzi šī uzvārda īpašnieki reģistrēti Rīgas telefona abonementu katalogā. Kopā ar Rīgas rajonu tajā reģistrēti aptuveni pāris desmiti šādu uzvārdu. Uzvārda cilmes aspektā fonētiskie varianti ir šādi ‒ Senkans, Seņkāns, Seņkans ‒, tomēr juridiski jebkurš no tiem ir atšķirīgs uzvārds. Uzvārda pamatā, visticamāk, ir personvārda Semjons īsinātā forma jeb hipokoristika Seņka, kas, starp citu, pārtapusi par uzvārdu arī nemainītā formā (sal. uzv. Seņka) + vārda izskaņa -āns, kurā ietilpst piedēkļa -ēn- latgaliskā atbilsme -ān- (starp šī piedēkļa nozīmēm ir arī patronīmiskā, skat. Endzelīns 1951, 303–304) . Savukārt personvārda Seņka, resp., Semjons, tālākā etimoloģija saistās ar Bībelē minēto senebreju vārdu Šimeōn (Bībeles latviskajā tulkojumā – Sīmanis), kurš darināts no senebreju valodas darbības vārda šāma ‘klausīties’, ‘dzirdēt’, tātad viena no Šimeōn sākotnējām etimoloģiskām nozīmēm varētu būt bijusi ‘uzklausītājs’, to mēdz skaidrot arī kā ‘(Dievs ir) uzklausījis’. Uzvārda Senkāns vistuvākās atbilsmes citu tautu antroponīmiskajās sistēmās ir krievu uzv. Seņkovs, lietuviešu uzv. Senkus un Senkūns (Senkūnas), poļu uzv. Senkevičs (Sienkiewicz); savukārt par tālākiem “radiniekiem” var uzskatīt visus uzvārdus, kas veidoti no attiecīgā personvārda (Semjons/Sīmanis) atbilsmēm dažādās valodās – krievu Semjonovs, angļu Saimonss, skandināvu Simonsens, lietuviešu Simaitis, Simanavičs un Šimkus, somu Simonens utt. Valda Zepa Latgales vietvārdu vākumā atrodamas liecības tikai par šī uzvārda slāvisko atbilsmi (vai arī uzvārda pamatā esošo personvārdu). Tā, piemēram, kādā 1765. gada poļu avotā pierakstīts apdzīvotas vietas nosaukums Brigos (?) Sienkowo (Zeps 1984, 450). Mūsdienās Brigos ir ciems Senčat. Tomēr nav zināms, vai starp šiem diviem nosaukumiem būtu kāda saikne. Mūsdienās Latgalē ir arī daži mikrotoponīmi, kas cilmes ziņā saistīti ar personvārdu Seņka, piemēram, Seņkas līcis (pļava pie Ičas upes Bērzpilī), Seņkas pūrs (purvs Pildā), krieviskais Seņkina daroga (lauks (!) Ružinā), taču vismaz LU Latviešu valodas institūta Vietvārdu kartotēkā nav atrodams neviens vietvārds, kas būtu darināts tieši no uzvārda Senkāns. Uzvārda cilmes un vēstures pētījumu veicis Dr.h.filol. Ojārs Bušs