Rudzīts

Rudzītis, Rudzīts, 1593. Plaši izplatīts visur, biežāk Valmieras (281), Cēsu (219), Madonas (188), Limbažu (186) un Gulbenes (127) novadā. 1601: Rudtzitz Janus Cesvaines nov., Rudtsietz Raunas nov., Rudtsiett Krimuldas nov.; 1826: Rudsit Āraišu, Cēsu, Lēdurgas-Turaidas, Palsmanes-Aumeistera dr.; Rudſeet Gulbenes dr.; Rudſid Burtnieku dr.; Rudſids Allažu dr.; Rudſiht Āraišu, Cesvaines, Cēsu, Dzērbenes, Ērgļu, Ērģemes, Krimuldas, Lazdonas, Ļaudonas, Mazsalacas, Nītaures, Opekalna, Rubenes, Vecpiebalgas dr.; Rudſit Opekalna dr.; Rudſit Alojas, Alūksnes, Āraišu, Bērzaunes, Burtnieku, Cesvaines, Cēsu, Dikļu, Dzērbenes, Ērgļu, Gaujienas, Jaunpiebalgas, Kalsnavas, Kokneses, Lazdonas, Lielvārdes, Limbažu, Ļaudonas, Madlienas, Mazsalacas, Nītaures, Palsmanes-Aumeistera, Ropažu, Rubenes, Rūjienas, Siguldas, Skujenes, Skultes, Smiltenes, Straupes, Velēnas, Trikātas, Umurgas, Valmieras, Vecpiebalgas dr. Sal. vv. Rudzīši daudzviet Latvijā. Sk. Rudzis.

Rudzīts, Rudzītis, 555. Plaši izplatīts uzvārds visos rajonos, biežāk Jēkabpils (93), Liepājas (84), Jaunjelgavas (53), Talsu (50), Ilūkstes (39), Bauskas un Dobeles raj. Izkaisīts Cīravas, Lielmēmeles, Salas, Ābeļu, Limbužu, Ciroles, Vecauces un Meņķu muižā 1850. g. Sk. Rudzis.

Rudzeišs, Rudzeits, Rudzis, Rudzišs, Rudzīts, 565. Plaši sastopams uzvārds no Malnavas (113, gandrīz puse Dagušovā) un Pušmucovas (89) pagasta, arī Stoļerovas (56), Veremu (34), Nirzas (32), Jersikas (25), Rundānu (33), Ņukšu (21), Dricānu, Cirmas (23) un citiem pagastiem. Uzvārds minēts 1765. gada revīzijas materiālos no Krīvānu pagasta un Cirmas. Sal. rudzi.