Treimanis

Uzvārda Treimanis nozīmes skaidrojums, iespējams, atrodams kādreiz Vidzemē dzīvojušā un strādājušā mācītāja F. B. Blaufūsa manuskriptā "Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu uzrakstīti 1753.". Tā 30. lapaspusē ir lasāms šāds teikums, glīti uzrakstīts skaidrā latviešu valodā: "Gandrīz ikkatram muižniekam savi amatnieki no saviem pašiem ļaudīm ir, nu ir daudz kungiem timmermani, tišleri, treimani, mucinieki, kalēji, mūrnieki, ķēģeļu dedzinātāji, dārznieki, vēveri." Tātad 1753. g. ar vārdu treimanis bija domāts amatnieks.

Tālākais sencis Pēteris Treimanis ir bijis Matīšu baznīcas pērminderis un dziedāšanas skolotājs Matīšos. Mana meita ir septītā paaudze no tā tālā 1765. gada. Matīši nav tālu no Igaunijas ciema, ko tā arī sauc ‒ Treimani. Tajā ciemā ir krogs, to sauc par Dreimanni krogu. Te var redzēt to igauņu valodas īpatnību, ka vārda sākumā viņu valodā nevar izrunāt balsīgo d, b un g, bet izrunā un ar laiku arī raksta nebalsīgo t, p un k. Un 2000. gados vienreiz Pērnavā izlasīju veikalā (nenopirku, Igaunijā grāmatas ir ļoti dārgas) ceļvedī, ka to Treimani ciemu XVII gadsimta beigās pēc kariem un mēra dibinājuši trīs kopā sanākuši vīri ar savām trim sievām. Grāmatā pat minēts konkrēts gada skaitlis (tagad neatceros). Tā nu to ciemu nosaukuši par treju vīru ciemu. Interesanti, ko mans krusttēvs bērnībā reiz ieteica: ja kāpj kokā vai kalnā, jāskatās, lai trīs atbalsta punkti vienmēr ir droši; tāpat dzīvē arī ‒ jārauga, lai ir trīs atbalsti, nav droši tur vai tur, vajag vismaz trīs drošus atbalstus citur. Un mūsu Treimaņi laikam nav saistīti ar dzejnieku Treimani-Zvārguli, jo mūsu radu sastādītajā dzimtas kokā viņa nav.